Regīna Ščerbakova

Sveiki, mani sauc Regīna un es strādāju par Frontend programmētāju. Pēc izglītības esmu skolotāja, bet darba pieredze ir dažāda.

Man visu laiku bija sajūta, ka kaut kas ir jāmaina, jāatrod dzīvē pareizais virziens, bet tas visu laiku tika pārcelts uz "kaut kad vēlāk", kamēr pienāca diena, kad man diagnosticēja vēzi. Tad es lēnām sapratu, ka "kaut kad vēlāk" var arī nenotikt un, ja es gribu kaut ko mainīt, tad tas ir jādara tagad.

Ārstēšanās laikā un arī pēc tās, ir ļoti grūti saņemties. Galvenā doma, kad tu skaties spogulī, ir "kad ataugs mati?", nevis "kā kļūt par programmētāju?", bet man sanāca. Man bija daudz brīvā laika, lai izdomātu virzienu kurā attīstīties. Esmu mēģinājusi gan video montāžu, gan 3D dizainu, tā es lēnām nonācu līdz programmēšanai. No sākuma mēģināju iziet Youtube Phyton kursu - gāja ļoti slikti. Elementāra uzdevuma izpilde varēja aizņemt pat 4 stundas, bet man patika tas, ko es daru. Likās apbrīnojami, ka rakstot parastas koda rindiņas, tās nozīmē kādu komandu un realizē manu ideju. Tas bija fantastiski un radīja manī neaprakstāmu prieku. Tieši tajā brīdī es sapratu, IR. Esmu atradusi savu. Tad sāku meklēt, kur mācīties programmēšanu. Aizgāju uz Codelex kursiem. Tas bija ļoti liels pārbaudījums, jāmācās 24/7, bet visgrūtākais bija atrast darbu. Intervijas... nevaru ciest intervijas. Bija pat tādi gadījumi, kad tev liekas, ka tūlīt pieņems darbā - bet pēc tam saka, ka nav resursu mācīt juniorus. Ļoti daudz bija jāpārdzīvo tajā laikā. Kad es uzsāku strādāt, pilnīgi viss man bija jauns, gluži kā pirmais darbs mūžā – pietam vēl attālināts.

Es joprojām turpinu iepazīt IT pasauli, turpinu mācīties un iegūt jaunus sertifikātus, kuri nepieciešami manā jaunajā darbā. Es zinu, ka būs jāmācās visu laiku - nepārtraukti. Es gribu iedrošināt visas sievietes, kas vēlas iekļūt IT. Man liekas, ja man izdevās to paveikt, neskatoties uz visādām grūtībām, tad noteikti sanāks jebkurai, kas to gribēs, jo SheCanDoIT.